Member-only story
🇸🇳 Senegāla 18.-23. diena
18.diena 17.10.2024. Sveika, Senegāla! 🇸🇳
Šausmu nakts. 🌚 Atrodam Abdulu, kas mums uz jumta iedod savu istabu par 10 eiro — superlēti Mauritānijā. Arča, protams, sākumā samāna, ka mums nav prasīto divdesmit piecu. 🤫 Abduls gan ir ļoti jauks, tas mums no veikala pat atnesis maizi un ūdeni bez maksas. Bagete, ko dalām, ir mūsu visas trīs ēdienreizes kopā. Šodien nebija laika. 💁
Nakts gan ir tīri šausmīga. Odiem pilnīgi vienaldzīgs ir mūsu supersprejs, Arča saka — “ja tagad nebūs malārijas, tad es pat nezinu, ko domāt.” 😅 Nenormāli karsts, sutīgs. Guļam un tekam. Un odus sitam, jo tīkla nav. Var just, ka ķermenis ir piekusis, bet kaut kā nevar atslēgties. 😶 Pusdivos naktī vēl neesam iemiguši (jāpiemin, ka istabiņa ir diezgan kriminālā stāvoklī, gulta salūzusi, palags pleķains, viss netīrs, nolaists…) Visas pilsētiņas ēzeļi aizdomīgā kārtā sāk kliegt, ceļamies un izmisumā pārvācamies uz jumtu, vienkārši gulēt ārā, lai ir, ko elpot. Bet tad sākas vējš. 🌬️ Debesis aizdomīgi satumst. O, jā, laikam pamatīgo vētru šodien gan nenogulēsim! 👀 Steidzam atpakaļ istabā, jātaisa ciet logi, caur kuriem iekļuvušais negaiss plosa aizkarus. Nabaga zvēriņi! Viņi noteikti to sajuta! 🫏 Un sākas tāda pamatīga lietusgāze — ūdens veļas iekšā pa aiztaisītajiem logiem. Kā tie nabaga piesietie tagad jūtas? Bailes, bet nevar aizmukt! 🥺